- Ventspils bibliotēku tīkla renovācija
- Publisko bibliotēku attīstības projekts "Trešais tēva dēls"
- Ventspils novada dzejnieku un jauno fotomākslinieku elektronisks kopkrājums "Jūra. Cilvēks. Pilsēta"
- Laimdota Sēle. PER ASPERA
- Emma Kārkls. Tā viš i...
- Ventiņ raksti: Ventspils novada literatūra
- Ventspils hronika
- "Smilts, debess, jūra - mūžības trijskanis lielais. Friča Dziesmas dzejas izlase III daļās"
- Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi
Ventspils bibliotēku tīkla renovācija
Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgu, reģiona attīstības interesēm un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu bibliotēku tīklu, kas apkalpotu ne tikai pilsētas iedzīvotājus, bet dotu ieguldījumu Ziemeļkurzemes reģiona informatīvajā apgādē un iekļautos Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmā.
Turpinot Ventspils bibliotēku tīkla pilnveidošanu, 2008. - 2009. gadā, izmantojot valsts un pašvaldības dfinansējumu, īstenota jaunas Pārventas bibliotēkas ēkas būvniecība Tārgales ielā 4. 2009.gada 7.augustā iedzīvotājiem durvis vēra plašs informācijas, kultūras un sabiedrisks centrs, kurā pakalpojumus sniedz bibliotēka, Iedzīvotāju informācijas centrs un Ventspils Digitālā centra Pārventas filiāle.
Pēc ēkas renovācijas un parbūves 2007.gadā Tirgus ielā 3 izvietota sabiedrisko un kultūras pasākumu zāle un reģionāla Ventspils bibliotēkas un novada bibliotēku grāmatu krātuve.
2004.gada decembrī pabeigta Galvenās bibliotēkas rekonstrukcija un piebūves celtniecība Akmeņu iela 2 (kopējā platība - 1730 kvadrātmetri). Uz šo ēku pārcēlusies arī Bērnu bibliotēka. Darbi finansēti no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Lasītājiem bibliotēka atvērta 2005.gada 28.februārī.
2003. gada maijā pabeigta Gāliņciema bibliotēkas jauno telpu būvniecība un remontdarbi Kuldīgas ielā 110, kas tika finansēti no pašvaldības līdzekļiem.
Publisko bibliotēku attīstības projekts "Trešais tēva dēls"
Ventspils bibliotēka ir viena no Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda finansētā publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" dalībniecēm.
Projekta ietvaros paredzēts sasniegt šādus mērķus:
- 874 Latvijas bibliotēkās instalēt apmēram 4000 datorus (vidēji – 3,4 datori uz bibliotēku);
- Latvijas Neredzīgo bibliotēku un visas septiņās tās filiālēs Latvijā aprīkot ar īpašu datortehniku vājredzīgajiem un neredzīgajiem;
- 28 rajonu galvenajās bibliotēkās uzstādīt specializētu datortehniku vājredzīgajiem;
- 17 bibliotēkas pirmo reizi pieslēgt internetam;
- 853 bibliotēkās uzlabot interneta pieslēguma ātrumu;
- 874 bibliotēkās instalēt iekārtās, kas nodrošinātu lietotājiem bezvadu piekļuvi internetam;
- Apmācīt visus bibliotekārus datoru un jaunākās programmatūras lietošanā, lietotāju atbalsta jomā un inovatīvu darbību izmantošanā bibliotēkās;
- Mācīt bibliotēku lietotājus pamata datorprasmēs;
- Informēt sabiedrību par ieguvumiem no projekta, kā arī nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju;
- Novērtēt projekta ietekmi, aptaujājot gan bibliotekārus, gan iedzīvotājus.
Elektronisks kopkrājums "Jūra. Cilvēks. Pilsēta"
2008.gadā ar Ventspils pašvaldības atbalstu, sadarbojoties Ventspils zonālajam valsta arhīvam, Herberta Dorbes memoriālajam muzejam „Senču putekļi", Andrim Rebhūnam un Ventspils Skolēnu Jaunrades nama fotopulciņam, Ventspils bibliotēkai, Jānim Muceniekam un Ventspils Digitālajam centram, izdots Ventspils novada dzejnieku un jauno fotomākslinieku elektronisks kopkrājums.
http://hronika.ventspils.lv/kopkrajums.html
Laimdota Sēle. PER ASPERA
2008.gadā ar Ventspils Pilsētas Attīstības fonda finansiālu atbalstu izdots Laimdotas Sēles dzejas krājums "PER ASPERA".
Emma Kārkls. Tā viš i...
2006.gadā ar Ventspils Pilsētas Attīstības fonda finansiālu atbalstu izdota Emmas Kārkls (īst.v. Maija Krūkle) grāmata "Tā viš i..." - humoristiska dzeja gan ventiņu mēlē, gan literārajā valodā.
No Annas Kubuliņas priekšvārda grāmatai:
Kā jau tas Kurzemē pieņemts un ventiņu dzejā iegājies, Emma Kŗakls pētikā dominē sižets līdzīgi kā Alant Vilim (īst.vārdā Fricis Frostmanis, pseidonīmi Fricis Dziesma, Alant Vilis). Tas loģiskā secībā izzīmē ikdienišķu situāciju, izgrieztu ar komikas šķautni priekšpusē.
Ventiņ raksti: Ventspils novada literatūra
Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils muzeja struktūrvienību H.Dorbes muzeju "Senču putekļi" un Ventspils zonālo valsts arhīvu ieguvusi atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās v/a "Kultūras informācijas sistēmas" administrētās mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” projektu konkursā.
Projekta ilgtermiņa mērķis ir informācijas apzināšana, apkopošana, sistematizēšana un popularizēšana par dažādu laiku Ventspils un Ventspils rajona rakstnieku un dzejnieku radošo darbību un literāro mantojumu gan latviešu literārajā valodā, gan ventiņu valodā. Projekta 1.kārtas mērķis, kas realizējams līdz 2006.gada martam, ir informācijas apkopošana, sistematizēšana un publicšana par dzejas žanra pārstāvju radošo darbību Ventspils novadā.
Ventspils hronika
Projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem neierobežotu pieeju dalībinstitūciju uzkrātajam kultūrvēsturiskajam mantojumam.
2003.gadā sadarbībā ar Ventspils muzeju īstenots Kultūrkapitāla fonda finansētās mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” projekts „Ventspils hronika: muzeja un bibliotēkas datu kopums par Ventspils pilsētas notikumiem, kas veido pilsētas vēsturi un atspoguļo pilsētas attīstību”.
2004.gadā Ventspils bibliotēka Valsts Kulturkapitāla fonda finansētās un v/a "Kultras informācijas sistēmas" administrētās mērķprogrammas "Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” ietvaros sadarbībā ar Ventspils muzeju un Ventspils zonālo valsts arhīvu īstenojusi projekta "Ventspils hronika" 2.kārtu.
Projekta rezultātā esošās datu bāzes papildinātas ar 300 vēsturisko pastkaršu, kas atspoguļo Ventspils pilsētvidi un apkārtni 20. gs. sākumā (līdz 30. gadu beigām), digitālajām kopijām, kā arī ar informāciju par Ventspils muzeja krājumā esošajiem arheoloģiskās izpētes pārskatiem un baznīcas grāmatām.
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par Ventspils zonālajā valsts arhīva glabāto kultūrvēsturisko mantojumu, projektā izstrādāta jaunu datu bāze šo materiālu apstrādei – aprakstu un digitālo kopiju veidošanai un publicēšanai internetā.
"Smilts, debess, jūra - mūžības trijskanis lielais. Friča Dziesmas dzejas izlase III daļās"
Projekta mērķis:
Friča Dziesmas daudzpusīgās daiļrades, kurai ir literāra un kultūrvēsturiska vērtība, apkopošana un saglabāšana, sagatavojot un izdodot Latvijā Friča Dziesmas darbu izlasi 3 daļās.
Projekta rezultātā:
Izdota Stokholmā dzīvojošā, Pasaules brīvo latviešu apvienības balvas laureāta, vecākā latviešu literāta Friča Forstmaņa (literārie pseidonīmi Fricis Dziesma un Alant Vils) dzejas izlase. Izlases sastādītājs Mārtiņš Lasmanis apkopojis un izdošanai sakārtojis darbus, kas sarakstīti Latvijā (1927- 1944) un trimdas gados Zviedrijā (1947-2003).
Grāmata, kuras noformējumā mākslinieks Edgars Batarags izmantojis autora rokrakstu un Kurzemes jūrmalas smiltis, izdota ar Kultūrkapitāla fonda un Ventspils pilsētas domes finansiālu atbalstu.
Ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja A.Lemberga un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdota grāmata "Lakstgals ievziede", kurā apkopota Friča Forstmaņa (pseidonīms Alant Vilis) dzeja un atdzejojumi ventiņu mēlē.
Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi
2002.-2003.gadā Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Talsu Galveno bibliotēku, Talsu bērnu bibliotēku, Ugāles pagasta bibliotēku, Medicīnas Zinātniskās bibliotēkas Ventspils nodaļu īstenoja Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izmēģinājuma projektu „Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi”, kura rezultātā tika izveidots pirmais reģionālais virtuālais kopkatalogs.
Projekta mērķi:
- Izveidot sadarbības modeli starp Ziemeļkurzemes bibliotēkām resursu veidošanā un informācijas pakalpojumu nodrošināšanā;
- Izveidot elektroniskus informācijas resursus par Ventspils pilsētas un rajona, Talsu pilsētas un rajona bibliotēku un citu institūciju krājumos esošajiem izdevumiem, to atrašanās vietām;
- Nodrošināt informācijas lietotājiem vienotu pieeju (saskarni) Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskajiem katalogiem un novadpētniecības datu bāzēm, kā arī Latvijā un ārvalstīs izveidotiem bibliogrāfiskiem un pilnteksta resursiem.
2004.gadā Ziemeļkurzemes virtuālajam kopkatalogam pievienojās Kuldīgas bibliotēka un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas bibliotēka un tas tika pārdevēts par Kurzemes virtuālo kopkatalogu.
